8. - 9.klases latviešu valodas un literatūras olimpiādes 2.posms 2011.gada 31.janvārī
1. daļa
Literatūra un kultūra 2010. gadā: darbs ar tekstu (60 punktu)
1. uzdevums.
Ieraksti, lūdzu, nepieciešamo informāciju. Ar literatūru un kultūru saistītajām personībām uzraksti gan vārdu, gan uzvārdu. (12 punktu)
2010. gads bija ievērojamu rakstnieku, tajā skaitā pusaudžu literatūras autoru, jubileju gads. 13. janvārī 50. dzimšanas dienu svinēja rakstniece_______________ __________, kura uzrakstījusi stāstu „Jorens kokā kāpējs” par neparastu zēnu, kurš gatavo putnu būri stārķiem. 12. martā 110. dzimšanas dienu svinējām rakstniekam Jānim Grīziņam, kurš uzrakstījis populāru grāmatu „________________________ _______________” par Rīgas Grīziņkalna pusaudžu dzīvi 20. gadsimta sākumā.
11. septembrī _____. dzimšanas diena tika svinēta dzejniekam un lugu autoram_______________, kurš jau vairāk nekā 100 gadu aicina dzīvot līdzi Baltā tēva un Melnās mātes cīņai lugā „___________________________________”. Viņa dzimšanas dienā parasti tiek atklātas ikgadējās ______________dienas. Savukārt tieši pirms Ziemassvētkiem, 23. decembrī, deviņdesmit gadu jubileja bija rakstniecei ______________ _______________, kam par godu tika izdota triloģija „Starp mums, meitenēm, runājot... un citi stāsti”. Tajā iekļautas vairākas līdz šim nepublicētas nodaļas. 2010. gada nogalē tika izdots Valda Rūmnieka un Andreja Miglas biogrāfiskais romāns „________________” – aizrautīgs, noslēpumiem pārpilns dzejnieka_____________________ _______________dzīvesstāsts, kurā radošie un intīmie piedzīvojumi grodi savērpti ar plašu kultūrvēsturisko un politisko notikumu zemslāni. Tajā unikāli, līdz šim nezināmi vēsturiskie fakti mijas ar autoru bagāto fantāziju.
Attēlā redzamā latviešu kinorežisora ______________ _____________spēlfilma „_______________ mantojums” veidota pēc latviešu literatūras klasiķa _______________ _____________________ darbu motīviem.
Izlasi divus internetā publiskotus viedokļus par grāmatu lasīšanu. Uzraksti savu viedokli par grāmatu nozīmi Tavā un Tavu vienaudžu dzīvē. (60–70 vārdu; 9 punkti)
Jura viedoklis. Domāju, ka liela daļa jauniešu nelasa grāmatas, jo viņiem ir pieejams dators, internets, televizors. Jaunieši pārnāk mājās no skolas, ieslēdz datoru un sāk spēlēt spēles vai arī vienkārši sarakstās ar saviem draugiem. Mūsdienās cilvēki, ne tikai jaunieši, dod priekšroku ērtībām. Kāpēc veltīt nedēļu grāmatas izlasīšanai, ja var noskatīties filmu, kura uzņemta pēc kādas grāmatas motīviem, piemēram, „Da Vinči kods”? Esmu pārliecināts, ka nav daudz jauniešu, kuri ir izlasījuši grāmatu. (Juris)
Daces viedoklis. Es joprojām lasu grāmatas. Un, ja kaut kas ir jāuzzina, izvēlos grāmatas – jo internetā informācijas ir daudz mazāk. Teātris un grāmatas ir paliekošas vērtības. (Dace)
- uzdevums.
Izmanto 2. uzdevuma informāciju un veido dialogu ar Juri vai Daci par grāmatu lasīšanu. Uzdod trīs jautājumus un pieraksti iespējamās atbildes, izmantojot piebildi un tiešo runu.
(6 punkti)
- uzdevums.
Pirms lasi Zigmunda Skujiņa raksta fragmentu, iepazīsties, lūdzu, ar uzdevumu nosacījumiem.
Pārdomas uzlaikošanas kabīnē
Jūtos aicināts izsacīt domas par jauno kostīmu, ko digitālās virtualitātes apstākļos literatūra pielaiko, raisoties vaļā no vairākus gadsimtus nēsātā poligrāfiski ražotā tērpa, nosacīti saukta par grāmatu. Pati „pārģērbšanās” manī satraukumu neizraisa. Literatūra tērpus mainījusi ne vienreiz vien, iemiesodamās gan papirusa un pergamenta sloksnēs, gan no rokrakstiem sakopotos kodeksos, gan daudzus kilogramus smagos sējumos, kas bibliotēkās glabātas, piekaltas pie plauktiem ar ķēdi. Tomēr grāmata par laikmeta gara īsteno zvaigzni kļuva tikai XIX gadsimtā. Ne jau velti to sauc par literatūras un grāmatas zelta laikmetu.
Mākslas, tai skaitā arī literatūras, komercializācija Eiropā iefiltrējās gandrīz nemanāmi. Visu paveica nauda. Atlika tikai tāds sīkums – izmest no prāta, ka grāmata ir kaut kas īpašs, un ietilpināt to pie „precēm” vai, ja šis vārds griež ausīs, pie „produktiem”. Tagad pati iespaidīgākā uzslava, ko kāda grāmata var izpelnīties, ir „visvairāk pirktā”, „visvairāk pieprasītā”, „visvairāk tulkotā”. Protams, var jautāt: un kas tur slikts? Vai tad rakstnieki raksta, lai viņus nelasītu? Nē, ne tāpēc.
Tagad sabiedrību piesaista reālas sfēras. Izklaidēšanās, atpūšanās, popkultūra. Teiksim, pasaules mēroga popkultūras fenomens ar segvārdu Madonna, uz kuras koncertu Tallinā no Latvijas, apstākļos, kad visur skan vienas vienīgas vaimanas krīze! krīze! krīze!, ieradās 12 tūkstoši karsēju. Vai kāda Bēthovena, Vāgnera vai Verdi uzstāšanās ko tādu būtu varējusi sapulcināt? Kur slēpjas brīnums, kas sapulcēja šos 73 tūkstošus? Mītu un skandālu apņemtais Madonnas tēls vai naudas izperētā digitālā mirāža? Vai tiešām tas, ko mēs, latvieši, līdz šim guvām, pulcējoties un vienojoties Dziesmu svētkos, pārtapis popjandālā?
– Baigākā klasika! „Jāzeps un viņa brāļi”, „Mērnieku laiki” un „Pastariņa dienasgrāmata”! Vai ar latviešu literatūru iespējams būt uz globāla bestselleru viļņa? Gara nabadzība. Literatūra ir tā, no kā Holivudā taisa filmas. „Da Vinči kods”, „Šekspīra kods”, „Krēsla”, „Puskrēsla” un „Mijkrēsla”! Tūkstoš procentu peļņu nesoši multimediāli komplekti... Ar šādiem un līdzīgiem argumentiem nāk cilvēki, kas nevienu šā laika latviešu rakstnieka grāmatu nav lasījuši. Es varētu nosaukt vismaz desmit latviešu rakstniekus, kas, runājot sporta terminoloģijā, būtu ietilpināmi pirmās pakāpes konferencē. Bet tas būtu dumji. Jo tādas „pirmās pakāpes konferences” literatūrā nemaz nav. Un nevar būt.
Digitālais literatūras tērps jau nemainīs teksta saturu. Daudzos gadījumos tas novērsīs dzīvojamās telpas pārslogošanu ar iespieddarbu uzkrājumiem. Ir grāmatas, kas vienkārši krājas, un grāmatas, bez kuru klātbūtnes grūti dzīvot. Bet šo otro nemēdz būt daudz. Neparastā rasmībā kā sēnes vairojas tās, ko sakrājuši mūsu vectētiņi, vecāsmātes, vecāki, kas saņemtas skolā kā balvas. Pievienojot tam visam vēl milzīgos kalnus, kas diendienā mājokļos iegāžas kā īsmūža surogātliteratūra, uzpūsti biezie žurnāli un avīzes, radio un tālrādes programmas utt., un savulaik tik svētīgais grāmatu iespiešanas ieguldījums kultūras attīstībā degradējas par piesārņojuma sērgu.
Un tomēr. Tērpi var mainīties, bet literatūra pastāvēs. Grāmata ir tā, kas spēj vai nespēj atvērt fantāziju, savaldzina vai nesavaldzina ar savu vienreizību, kļūst vai nekļūst mīļa. Tieši tāpēc grāmata spēj to, ko nespēj nekas cits. Un tieši tāpēc tā savu vietu neatdos nevienam un nekad.
(Pēc rakstnieka Zigmunda Skujiņa)
4.1. Veic norādītos uzdevumus un pamato savu atbildi. (12 punktu; 5 papildus punkti par pareizrakstību)
Nr. p.k. | Uzdevums | Atbilde |
1. | Kāpēc, Tavuprāt, autors izvēlējies šādu virsrakstu? (2 punkti) | |
2. | Nosaki, lūdzu, raksta tematu. (2 punkti) | |
3. | Uzraksti, kāds, Tavuprāt, ir autora komunikatīvais nolūks. (2 punkti) | |
4. | Kas, Tavuprāt, varētu būt šī raksta adresāts? (2 punkti) | |
5. | Kas Tev visvairāk patīk Z. Skujiņa izteiksmes veidā? Mini 2 piemērus. (4 punkti) |
4.2. Izraksti no 3. un 5. rindkopas Zigmunda Skujiņa izmantotos jaundarinājumus ar nozīmi fani un televīzija. (2 punkti)
fani _________________ televīzija _____________________
4.3. Darini jaunu vārdu, ko pēc Tavas iekšējās izjūtas varētu izmantot Zigmunda Skujiņa lietotā vārda popjandāls vietā. Pamato savu izvēli. (2 punkti)
4.4. Izraksti 3 vārdu savienojumus, kuros ir pārnestas nozīmes vārdi, un paskaidro to nozīmi. (6 punkti)
Uzraksti teikumu, kurā vārds lietots tiešajā nozīmē. (6 punkti)
Nr. p.k. | Vārdu savienojums | Skaidrojums | Teikums |
1. | |||
2. | |||
3. |
2. daļa
Tekstveide (35 punkti)
5. uzdevums.
Ierosmei izlasi Zigmunda Skujiņa rakstā „Pārdomas uzlaikošanas kabīnē” izteikto atzinumu par ievērojamiem rakstniekiem:
„Es varētu nosaukt vismaz desmit latviešu rakstniekus, kas, runājot sporta terminoloģijā, būtu ietilpināmi pirmās pakāpes konferencē. Bet tas būtu dumji. Jo tādas „pirmās pakāpes konferences” literatūrā nemaz nav.”
Atsauc atmiņā vairākus Tev nozīmīgus latviešu rakstniekus. Izvēlies vienu no viņiem un uzraksti pārspriedumu, kurā argumentē, kāpēc viņa personība un daiļrade Tevī raisa spilgtu emocionālu pārdzīvojumu.
Uzmetums (Neaizmirsti izdomāt un uzrakstīt virsrakstu!) __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ |
Vērtējuma lapa
Saturs (5 punkti) | Temata pamatojums (5 punkti) | Oriģinalitāte (5 punkti) | Teksta plānojums (5 punkti) | Stils (5 punkti) | Ortogrāfija (5 punkti) | Interpunkcija (5 punkti) | Kopā (35 punkti) |
